Ģeogrāfiskā karte - Norvēģija

Pasaule  > Eiropa > Norvēģija
Datne (964 x 1,024 Pikselis,  File Size : 503.08 KB,  File Format : image/png)

96 x 102 Pikselis |  241 x 256 Pikselis |  482 x 512 Pikselis |  723 x 768 Pikselis |  964 x 1,024 Pikselis

Ģeogrāfiskā karte - Informācija
Norvēģija , oficiāli Norvēģijas Karaliste, ir valsts Ziemeļeiropā, kura aizņem Skandināvijas rietumu daļu. Visgarākā robeža ir ar Zviedriju austrumos (1619 km), bet pašos ziemeļos tā robežojas arī ar Somiju (727 km) un Krieviju (196 km). Dienvidos to apskalo Ziemeļjūra, rietumos — Norvēģu jūra, bet ziemeļos — Barenca jūra. Norvēģijai arī pieder Svalbāra un Jana Majena sala Arktikā, kā arī Buvē sala, Pētera I sala un Karalienes Modas Zeme Antarktikā.

Norvēģija ir Eiropas piektā lielākā valsts ar 386 958 km² lielu platību. Nosaukums nozīmē "ceļš uz ziemeļiem". Norvēģijā ir 4,5 miljoni iedzīvotāju. Valsts valoda ir norvēģu valoda, kurai ir divi rakstu valodas paveidi. Nacionālie svētki ir 17. maijā, kad norvēģi svin savu konstitūciju. Administratīvi Norvēģija ir iedalīta 19 filkēs.

Jau kopš 6. gadsimta p.m.ē. mūsdienu Norvēģija ir bijusi apdzīvota. Norvēģiju 872. gadā pēc kaujas pie Hafrsforda apvienoja karalis Haralds Skaistmatis (Harald Hårfagre). Pēc tam sākās tā sauktais "Vikingu laikmets". 1319. gadā Norvēģija apvienojās personālūnijā ar Zviedriju un 1397. gadā iestājās Kalmāras ūnijā, kurā bija arī Dānija. 1521. gadā, kad Zviedrija izstājās no ūnijas, Norvēģija palika Dānijas pakļautībā. Vēlāk norvēģi nonāca Zviedrijas pakļautībā, bet neatkarību viņi ieguva 1905. gadā, kad pēc 586 gadiem par pirmo Norvēģijas karali kļuva Hokons VII. Neatkarība ilga tikai līdz , kad Norvēģiju okupēja Nacistiskā Vācija.

Kopš Otrā Pasaules kara Norvēģija ir piedzīvojusi strauju ekonomisku izaugsmi, galvenokārt pateicoties naftas atradnēm, kuras atklāja 1970. gadu sākumā. Pašlaik ir viena no pasaules bagātākajām valstīm. Norvēģija ir pasaulē ceturtā lielākā naftas eksportētājvalsts, un šī nozare sastāda aptuveni ceturto daļu no visa iekšzemes kopprodukta. Tomēr 99% enerģijas Norvēģija iegūst no HES. Norvēģijas krona tiek uzskatīta par vienu no stabilākajām valūtām. 2007. gadā Norvēģija tika atzīta par pasaules mierīgāko zemi.
Ģeogrāfiskā karte - Autortiesības
Creative Commons CC BY-SA 3.0 US  (Autors : Saqib)
Facebook
Ģeogrāfiskā karte - Norvēģija
Ģeogrāfiskā karte - Norvēģija - 4,960 x 5,820 Pikselis - 5.81 MB - Neaizsargājams darbs
4,960 x 5,820  Pikselis -  5.81 MB
Ģeogrāfiskā karte - Norvēģija - 2,000 x 2,100 Pikselis - 445.91 KB - Creative Commons CC BY-SA 3.0 US
2,000 x 2,100  Pikselis -  445.91 KB
Ģeogrāfiskā karte - Norvēģija - 1,837 x 1,900 Pikselis - 760.21 KB - Creative Commons CC BY-SA 3.0 US
1,837 x 1,900  Pikselis -  760.21 KB
Ģeogrāfiskā karte - Norvēģija - 1,200 x 1,275 Pikselis - 2.18 MB - Creative Commons CC BY-SA 3.0 US
1,200 x 1,275  Pikselis -  2.18 MB
Ģeogrāfiskā karte - Norvēģija - 982 x 1,230 Pikselis - 343.11 KB - Neaizsargājams darbs
982 x 1,230  Pikselis -  343.11 KB
Ģeogrāfiskā karte - Norvēģija - 980 x 1,220 Pikselis - 322.52 KB - Neaizsargājams darbs
980 x 1,220  Pikselis -  322.52 KB
Ģeogrāfiskā karte - Norvēģija - 964 x 1,024 Pikselis - 503.08 KB - Creative Commons CC BY-SA 3.0 US
964 x 1,024  Pikselis -  503.08 KB
Ģeogrāfiskā karte - Norvēģija - 677 x 1,023 Pikselis - 421.67 KB - Neaizsargājams darbs
677 x 1,023  Pikselis -  421.67 KB